Kad Google apēdīs internetu?

Nevienam nav noslēpums, ka Google serveru ferma nepārtraukti ēd tekstu, bildes, video un visu pārējo, lai pabarotu savu nepiesātināmo meklētāju ar jaunu informāciju.

Bez meklētāja Google pieder visādi citi interesanti rīki, kam garšo dati lielos apjomos, piem Gmail, Youtube, Google books, Picasa, Checkout, Finance un virkne citu, kuru pieaugošā popularitāte liek šim uzņēmumam iegādāties milzu apjomus ar HDD, RAM un elektroenerģiju.

Pie kā novedīs šī masīvā Google datu apstrādes kapacitātes izaugsme ir totāla datu akumulācija neskatoties uz saturu, kas visdrīzāk iekļaus telefoniju, televīziju, radio, satelītsakarus un visu pārējo, kas paredz datu plūsmu, apstrādi, uzglabāšanu, meklēšanu un lietošanu.

Stratēģijai ir ar fenomenāls mērogs. Vienlaicīgi notiek cīņa par OS, Interneta piegādātāja, aplikāciju servisu hostinga, datu glabātuves, e-pasta, izklaides, mobilo sakaru, meklēšanas, sociālo tīklu, foto servisa un milzum daudz visādu sīku nozaru iekarošanu.

Turklāt paralēli tiek tērēti miljardi Google pašreklāmai, lai pieradinātu ikvienu par Google visuresošo, draudzīgo un neizbēgamo klātbūtni.

Ko mums var solīt šāda ekspansija?

Šīs tendences paredz neizbēgamu lokālo datu izmiršanu un pārcelšanos “mākonī”, kas sāksies ar pakāpenisku privātpersonu datiem un turpināsies ar uzņēmēju pārslēgšanos uz Google hostinga pakalpojumiem, ieskaitot datu apstrādi, norēķinus, lietotāju autorizāciju, pasūtījumu apstrādi un darba plānošanas/organizēšanas IT procesus, lēnām izslēdzot vārda “mākonis” jēgu un nomainot to pret vārdu Google (kā tas ir noticis ar vārdu search).

Galvenie iemesli šādai pārejai ir milzīgā, pieaugošā naudas masa, kā arī milzu mēroga iepirkumi. Nav grūti saprast, ka cena par vienu gigabaitu, vai teraflopu mājas lietotājam, kas pērk pāris procesorus un HDD ir par kārtu lielāka par Google izmaksām. To pašu var attiecināt uz kompānijām, arī tādiem monstriem kā Microsoft.

No vienas puses arī Microsoft būvē serveru fermas par miljardiem un cenšas panākt Google ar līdzīgiem pakalpojumiem, bet atšķirība slēpjas Google spējā pelnīt ar šiem pamatlīdzekļiem (ad-words modelis). Katra topošā interneta vietne, kura tiek indeksēta ar Google meklētāju, palielina Google ad-words tirgu un naudas masu. Katrs Youtube video fails atņem tirgu televīzijai, katrs google documents fails atņem tirgu MS Office, katrs Android telefons, katra  Chrome lejuplāde  neizbēgami apēd datu apmaiņas un apstrādes tirgu.

Kas var patraucēt Google?

Katrai kompānijai ir savs Ahileja papēdis, un Google tas ir pagerank matemātiskais modelis un adwords efektivitāte. Ja kāds spēs izgudrot un iedarbināt labāku meklēšanas mehānismu pirms Google sāks nopietni pelnīt ar pārējiem servisiem, šai ekspansijai var pienākt gals. Google vadība to saprot, un tamdēļ izmanto visas iespējas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir grāmatu tirdzniecība, kas ir tiešs uzbrukums Amazon. Ir skaidrs, ka ja informācija ir pie tevis, tad to nopublicēt ir pavisam vienkārši. Nav ilgi jāgaida, kad Google sāks tirgot mūziku un filmas ar Youtube palīdzību, tā teikt, skatāmas/klausāmas kvalitātes materiāls būs pieejams par velti, bet FullHD par maksu, ar visu “iecepšanu” diskā, ja tāds vēl būs nepieciešams.

Google lēnām iznīcina lielākos nozares spēlētājus un sagrābj viņu tirgu atstājot patērētājiem aizvien mazāk iespēju. Bet tas nenotiek tādēļ, ka Google ir ļauna kompānija, tas notiek tādēļ, ka nozaru līderi ir pārāk iesēdušies savos siltajos peļņas punktos un nestrādā pie izaugsmes inovatīvos veidos neredzot (vai redzot), ka pasaule mainās uz lielāku pievienoto vērtību ar vārdiem Open un Free priekšgalā. Google ir veiksmīgi izmantojuši šo tendenci, un tamdēļ vēlu viņiem veiksmi!

Tevi varētu arī interesēt:

1. Google “piežmiedz” vietējās On-line kartes
2. Iznākusi Google Chrome 3.0 versija weblapu izstrādātājiem.
3. Google testē jaunu un ērtāku meklēšanas mehānismu
4. Google Images jauns dizains un funkcionalitāte
5. Google plāno atvērt savu mūzikas veikala servisu